Melnā (dūmu) pirts, Blak smoke sauna

Melno pirti droši var saukt par vienu no senākajiem pirts veidiem. Šāda tipa pirtis vēsturiski bija sastopamas Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā… Melnās pirts galvenā atšķirība no „baltajām” pirtīm ir krāsns uzbūve. Krāsns ir akmens krāvums, zem kura tiek dedzināta malka.  Krāsnij nav skursteņa. Kurināšanas procesā, dūmi no pirts tiek izvadīti pa logu, durvīm un speciāli izveidotu ventilācijas lūku. Šādas kurināšanas rezultātā, pirtī, ir dūmu aromāts un zināma daļa sodrēju. Dūmi ir lielisks dezinfekcijas līdzeklis, savukārt sodrēji ir neaizvietojams absorbents. Tādējādi, melnajā pirtī, vide ir sterila. Ūdeni  pirtī nes ar spaiņiem, karstais ūdens tiek sildīts katlā, kurš novietots uz krāsns akmens krāvuma. Apgaismojumam, ja nepietiek ar gaismu no lodziņa, pirtī tiek izmantota svece vai petrolejas lampa.

Melnās pirts kurināšana arī ir īpaša. Kurināšana  aizņem līdz pat desmit un vairāk stundām.   Kad pirts izkurināta, tiek izvāktas neizdegušās ogles un pelnus, lai izvairītos no tvana gāzes. Pēc tam izvēdinām pirtiņu un varam doties baudīt pirti. Pēc pēriena ir jauki atvēsināties tuvējā dīķī.

Pirti kurinām gan ziemā, gan vasarā. Ekstrēmākam piedzīvojumam ziemā dīķī tiek zāģēts āliņģis.